Dzimtenei labrīt (lielā patiesība.....)

Labrīt!
Mana mīļotā Dzimtene Latvija.
Ar nosalušām cerībām vītā.
Tu brīvā !
Lēnām mirsti no sala, no bada
Ar apsaldētām rokām, kājām
Ar utu pilnām galvām, bez mājām
Tava izstieptā roka svešu naudu ubago,
Iebāž biezā kabatā un iznieko
To nespēs maksāt bērni, mazbērni
Kur liki, mīļā Vefu, kuģus, r-radio,
Kur liki čaklos, gudros cilvēkus
Vai izdzini ar rīksti tos un tarbu ?
Lai meklē svešās zemēs maizi, darbu?
Ar smagu sirdi, smagām kājām tiem
Bija jāaiziet
Lai brīva vieta būtu sveš`niekiem
Va tavarota neskanēs kā senāk-Rīga
Vai varbūt labāk
Ankara, Medina vai Meka?
Sen tava galva slima,
Ak, mana Latvija
Un neārstēs tevi nekāda Eiropa.