Ar dzeju pa seju

Varbūt slavēt?
Varbūt līst?
Varbūt liekvārdībā svīst?

Kas nepatīk vai aizvaino,
Par to tieši mani raksti ataino.
Ko domāju, to rakstu,
Šeit esmu gandrīz anonīms un atklāts.

Un netaupīšu skarbiem vārdiem es nevienu,
It sevišķi tos, ko vajadzētu mālēt pret sienu.
Protams nelemšu tiem sodu
Dievs sodīs pats,
Jo tikai Dievam zināms ir,
Ko katrs savā sirdī nes.

Arī es neesmu bez vainas.
Un esmu pelnījis skarbu morāli,
Ar dzestru dzeju
Pa manu resno seju.