Vientulība

Un atnāks Vientulība,
sēdīsies uz gultas malas,
lai varētu
uz nakti iegrimt sarunā.
Un ausmu atnākam
mēs sagaidīsim abi,
lai salikt
nokritušās zvaigznes vainagā.

Tad viņa man uz rokām
izkusīs kā nebijusi,
un aizpeldēs
ar pūkainajiem mākoņiem...
Ar Vientulību
nakts šī pavadīta bija,
tad taču sanāk –
šoreiz nebiju es viens!?