Dzīve

Maldu ēnās apmaldījušies kā mazi bērni mēs.
Ticam iedomu vārdiem un pieskārieniem akliem.
Dodam solījumus tukšus un nenozīmīgus sev,
Solam gan mūžību, gan dzīvi, gan nāvi.

Iedzenam sevi kā paklīdušus suņus krustcelēs.
No aukstuma un izsalkuma noticam citu meliem.
Dodam cerības tukšas un nepiepildāmas – sev,
Sapņojam par uzvaru, bet nepamanām īstu sakāvi.