Par seno dziesmu

autors: bariss [dzejoļi]

Es vakar redzēju, no kokiem sarma krita,
Par ko tai Ozoliņa dziesmā dzied
Gan Daškovs, Pakule - nu šodien daudzi citi,
Bet skaistums taču paliek, nepāriet.

Nu sarma sudrabo jau trešo ziemas dienu,
Bet daudzus gadus manos matos mirdz.
Lai gadi iet, tiem gribu palūgt tikai vienu –
Lai dzīves ziemā neapsarmo sirds.

Es vakar redzēju, no kokiem sarma krita
Un izdzirdu, kāds seno dziesmu dzied...
Un pēkšņi jutu - sirds kā jaunībā man sitas,
Jo tā nevienam taču nepāriet!

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2010-01-15 07:08
Kas tad tie tev par dziedātājiem? Es zinu tikai Šomasi, Ērgli, Čīču, Ričus un Vītolu ģimeni. :)))
esome	2010-01-15 08:41
...mūsu būtība nemainās, novecojam ārēji.
Plaanpraatinjsh	2010-01-15 08:54
Oijj...
pomarbo	2010-01-15 11:04
Sirsnīgi pateikts!Atmi,nas par jaunību.
aruta	2010-01-15 11:13
Skaista ir sarma ...arī matos.
Virgin	2010-01-15 20:21
Es vakar redzēju no kokiem sarma krita, Bet šodien skatos matos viņa mirdz. Lai viņa mirdz,kas man par to, No sarmas šīs,lai neapsarmo sirds. Kaut kā tā,laikam dziedāja mūsu jaunībā. Domāju,ka mūsu sirdis tik ātri neapsarmos,bariss.:))
Virgin	2010-01-15 20:25
Atvainojos,pēdējā rindiņa bija- no sarmas šīs tik jāpasargā sirds.
assortina	2010-01-15 20:54
Skaisti!
tavssargs	2010-01-16 11:21
Turies, vecais!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!