Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Cik ilgi vēl

Cik ilgi vēl
Pa šo ceļu man būs jāiet?
Cik ilgi vēl
Sapņos man virzienu rādīsi
Un netīši
Sekot sev aicināsi?

Cik ilgi vēl
Bērsi rīta rasu
Uz lietū mirkstošajiem
Un, skaļu smieklu šaltij skanot,
Bradāsi iznīcības soļiem?

Cik ilgi vēl
Tumsā liksi maldīties,
Baiļu un šaubu ielejā?
Cik ilgi vēl
Būsi laika zaglis
Un mirkļus atņemsi man?
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-12-30 07:11 
Bļin..! Es tak šito nemaz nezināju! Kāpēc ātrāk man nerakstīji? Un tagad jau vairs
neko nevar darīt, gandrīz viss saplānots. Bet tagad klausies uzmanīgi - vai nu Tu,
smukā, brauc pa svēkiem pie manis uz Jēkabpili, kur mēs abi hedoniski bridīsim baudas
jūrā un peldēsimies svētlaimes siltajos baseinos, aizmirstot rutīnu un dzīves sāpju
ceļu, vai nu Tu viena pati šajās brīvdienās stampāsies pa baiļu un šaubu purviem, un
lamāsi valdību. :))
 Bils  2009-12-30 08:35 
nez ko PLP teiktu par šādu kM (nebaidos šī vārda-ģeniālu) textu?nez kāpēc ilzītei ir
3 i, vai tik dzejs nav par trešo vīrieti-tēvadēlu? priecīgu 2010.!!!!
 Plaanpraatinjsh  2009-12-30 09:08 
Kas nu man te daudz jāsaka,klM kārtējo reizi kāda patriekusi elles ratā un tagad viņš
ar lišķīgiem komplimentiem cenšas apmuļķot Ilzīti.:))
 Naktsvijole_es  2009-12-30 11:54 
To tik zina KĀDS...
 GedertsPiebriedis  2009-12-30 15:08 
Dzejnieces jaunības maksimuma uzbudinātais laika deficīts dzen šā darba autori galējā
nepacietībā, par ko satraucas ne viens vien oho dzejas mīļotājs.
 kwazimorda  2009-12-30 17:28 
:))),es ar satraucos...
 tavssargs  2009-12-30 19:21 
Armijā nekas nav jāgaida.
 assortina  2009-12-30 21:06 
Jā, nekad neko nevar zināt!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?