Ziemassvētku vakarā

Aiz loga krēslo Ziemassvētku vakars.
Pār apsnigušo dārzu gaisma līst...
Tur rimta sniegpārsliņu deja sākas,
Un klusa nakts tam pāri klāsies drīz.

Kā virmo mēnesnīcā spīgaliņas,
Pat liekas – atkal ceriņziedi birst!
Tā viz un mirgo mazās uguntiņas,
Ko aizdedzis ar lauskiem decembris...

Šai svētvakarā tu man esi blakus,
Nav spējis šķirt mūs dzīves putenis,
Un ceļš, kas kādreiz ziemas vidū sācies,
Vēl jaunā pavasarī aizvedīs.

Mēs kopā negaidījām saules lēktus,
Kad baltos ceriņziedos bija dārzs,
Bet satikāmies pašos Ziemassvētkos,
Kad sudrabsarmā vizuļoja ārs...

Kūp, lēnām dziestot, svecīte uz galda,
Kā nakstaureņa spārni liesma trīs.
Tie mūsu sapņi lidinās un maldās,
Un Ziemas Saulgrieži tos kopā vīs.