kāda dzīve...

dzīves nav nekad par daudz.
lēnām dzimsti, lēnām audz.
paliek dzīves arvien vairāk
kamēr augot dienas rit.

kad jau pieaugušo kārtā,
bērnība kā lapu sārtā.
spoži atmiņas vēl kvēl.
kaut kā pagājuša žēl.

aizrit dienas, aizrit gadi,
jubilejas, draugi, radi.
nav vairs laika tā kā agrāk,
darbiem nepietiek nekad.

dzīve sarūk arvien skrienot.
problēmas, kā dubļus brienot.
kur gan bērnu dienu rīti,
kad viss apkārt mīļi vien?

atkal palecamies, lecam.
katru dienu viss pa vecam.
dzīve rit no kalna lejā.
drīz jau kādā šaurā ejā.

dzīves nav nekad par daudz
kāja kapā, dzīve sauc.
tagad neskrien, tagad brauc.
tramvajā pa pusi cenas.

bērnībsdienas tuvi, tuvi
tā kā vakar būtu diets.
laiks uz dusu, dzīves galā
ka tik pats vēl savā malā.

lūk, tas viss, kas bija stāstāms.
še par kāda dzīvi klāstāms.
lapas sadeg, plēksnes vien.
bērnībsdienas atkal skrien.