Žurku pasaule

gaisā ir jūtama nelāga smaka
it kā sāktu pūt sen sprāgusi žurka
šo kapu vidū es dzīvoju
un akūtu riebumu pret tiem izjūtu
man vēlme bēgt ikdienas aug
kaut it kā oficiāla iemesla tam nav
jo žurka pati esmu es
un nāku no žurku pasaules
un tomēr es vel elpoju
tā gaisu plaušās ievelku
beigtās žurkas dzīvās nāvi grib
to ikviena žurka zin
palīdzi man aizbēgt prom
es vel ilgi gribu dzīvot
jo kapos, trūdu smakā mirst ikviena
žurka kurai tā bija pēdējā diena
lūk, sāk jau pūt
un vel, un vel manas cerības grūst
es ceru kaut nu nākamo dienu
es sagaidītu pilnīgi viena
lai beigto žurku smaka pazustu
tas arī viss ko es gribētu
man ir pārāk daudz ko zaudēt
tādēļ nepieļauj lai sāku smirdēt
gaisu es kampju kamēr vel dzīva
jo drīz tas nebūs man vajadzīgs