Par lepnību

Vai laiks nav kungiem valdīt augstprātību,
Kad zvaigznēm kārtas krūtis, varoņu – tik maz...
Tās neceļ godā, vairo tikai uzpūtību,
Ja sadalītas vienkārši, kā pagadās.

Kad Māte Latvija tās ņēma savās rokās
Ar rīta sauli pāri Rīgai, debesīs –
Tās vizēja, kā zvērests tautai dotais,
Kā svaigā līdumā arts lemesis.

Kas nu vairs atceras tos solījumus,
Kas nesen dāsni bira pāri galvām mums?
Nu nenoslēpt aiz viņām netikumus,
Trīs zvaigznes - tautas svētais lolojums.

Nu esam krīzē, nepalīdzēs zvaigžņu lieti,
Vienalga kuras šķiras lencē būtu tie.
Ja gods un tikums, zemes mīlestība smieta –
Jums tautas izmisums kā lemess pāri ies!

10.11. 2009