Rīts

Pieliekot lūpas pierei,
Tās jūt-
Pieskāriens šis, nav tāds,kurš reiz zūd,
Patiesums rada tevī to smaidu,
To,kuru katru rītu es gaidu.

Bieži skatīties nezinu,kur,
Nespēju aprast ar rītu-tas bur,
Sapni,kurā tevi man mest,
Tā,lai mani tev nepamest.

Jānis vienmēr mostoties cer,
Un zin,ka Ineta vēlas un ver,
Sapni,kurā tev mani mest,
Tā,lai tevi man nepamest.

Es nespētu bez tevis,
Viens starp sapņiem klīst.
Un tāpēc paldies Dievam,
Ka mums ir kopīgs rīts.
Es pieķeros un velkos,
Līdzi,kamēr plīst,
Mūsu mīlas mākonis.
Lai līst!