Es daudz ko pajautātu

Es daudz ko pajautātu
vakardienai,
bet jautājums lūpās stingst,
atbilde nebūs,
to zinu,
tā bijušajā grimst.
Bet šodiena,
laipni smaidot,
pasūtīs tālāk mani...
uz debesu pusēm,
nezinātniskās aprindās
populārām.

Jau kalendārs rotāts
aukstuma
ledus rakstiem.
Vasara liekas
tik neatgriezeniski tāla...
Karšu apaļā plaknē
ciemati,
pilsētas vien...
Viss cilvēkiem domāts,
viss viņiem,
bet kāpēc
tā vientulība lien?

Ir dienu kārtība
tā pati -
aiz katras svētdienas
pirmdienu sāk...
Darbs atkal dzen darbu,
sajaukdamies
ar burgeru ēdienreizēm
neregulārām.
Vien dvēsele sirgst
no izsalkuma –
bez gara barības
nesaprotama...

Bet dīvainis cilvēks
dzen jokus
un tīksminās.
Vai kaļot plānus
uz rītu,
kas nepienākt var,
tas bieži neapdedzinās?
Ir tā!
Bet ūdeni nemeklē
šodienas neaizskartais -
tik varens
pāri visam ir tas...

25.09.2009