Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ne te,ne tur

Kad nakts pie rūts,
Un sirdī rūgts,
Es stāvu kraujas malā,
Man tumša sirds,
Tā mokas salā,
Tā lēnām nomirs laukā klajā.

Asas sāpes nāves priekšā,
Kāds iekliedzas,
Kāds raud,
Ir klāt šī diena-pēdējā,
Kad kāds vēl kādam draud.

Saliec manas rokas krustā,
Kāds noticēs,
Kāds smies,
Ar naida spēku uzvarā,
Pār manu garu skries.

Ieaudzis mežā,
Mans kapakmens klust,
Un nav vairs ,ko redzēt,
Bet ir vēl kam zust,
Kaut nav man ne vārda,
Un nav arī sirds,
Dzimtenei manai,
Vēl asaras birst.




Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2009-10-15 07:29 
...tumša sirds.... nevaru izdomāt sakarību.Sirds tēma...
Kad nakts pie rūts,
Tad
spied pie krūts,
Līdz meiča spiedz,
Pats korī kliedz.
 Virgin  2009-10-15 09:31 
Kā var skriet pār tavu garu????
 klusaisMiileetaajs  2009-10-15 10:38 
Kopumā spēcīgs dzejolis. Var just, ka jaunēklim ir ko mums teikt, bet tomēr kaut kādu
nezināmu apstākļu dēļ nepasaka visu. :)
 ofni  2009-10-15 12:04 
Lai nu kas, bet šis "prieks" tev secen nepaies, to tu saņemsi noteikti. Izdzīvo to,
kas Tev ir dots, katru dienu uzskati par mazu savu uzvaru !!
Es par Sirdi rakstījis
esmu jaukāk!
:)
p.s. "nežūžojies", un Tevi neviens "neiežūželēs"
 inesitta18  2009-10-15 16:34 
man patika, bet par daudz mokies. :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?