Bērnu slimnīcas „Gaiļezers” skumjā realitāte
Viņu balsīs izmisums kliedza,
Un raudāja slimnīcas sienas –
Jo miesīgā māte tiem liedza
Siltumu, krūti un pienu...
Nav vārdi šiem mazajiem doti, -
Tie dzimuši bāreņa zīmē,
Un atceros spilgti, cik ļoti
Šie bērni bij` vārgi un slimi...
Vien pārsteidza tas, kādā spītā
Mazuļi spalgi brēca, -
Kā zinot, ka lieki un nīsti,
Ka nasta būs svešiem pleciem...
Es stāvēju palātas durvīs
Un asaras bezspēkā klusā
Pilēja sažņaugtās dūrēs
Kā dvēseles smaguma krusa...
(05.10.2009.)
| Viedokļi par dzejoli |
| straume22 |
2009-10-06 09:26 |
Vasarās,sākot no 15.gadiem,pelnīju naudiņu dažādos darbos.Vidusskolu beidzot,
strādāju Daugavpils bērnu slimnīcā par sanitāri,zīdaiņu nodaļā.Manā aprūpē bija tādas
pāris palātiņas.
"Es stāvēju palātas durvīs
Un asaras bezspēkā klusā
Pilēja
sažņaugtās dūrēs
Kā dvēseles smaguma krusa..."
Tā bija ar mani arī...
Skaudri.
|
| Plaanpraatinjsh |
2009-10-06 09:50 |
| Tur bijis neesmu,klusēšu. |
| sekspiirs_5 |
2009-10-06 10:12 |
| Bāreņa zīme - oriģināli, smagi. |
| Bils |
2009-10-06 10:56 |
kā Dvēseles smaguma krusa...
es stāvēju palātas durvīs un klusējot
KLIEDZU!!!! |
| Naktsvijole_es |
2009-10-06 11:26 |
..sāpīgi nežēlīga realitāte...
nekad to nespēšu saprast,kā var atteikties no sava
bērna...tas nav prātam aptverami... |
| lauvene4 |
2009-10-06 13:28 |
Tepat Rīgā, Stradiņa slimnīcā, vairāk kā 30 gadus atpakaļ...kad man piedzima pirmais
bērniņš, es vēl nebiju precēta sieva. Pienāca laiks izrakstīties, un man pilnīgā
nopietnībā jautāja: jūs viņu ņemsiet? īsti nesaprotot vaicājumu, atbildēju: protams,
ka ņemšu!
Kādas dīvainas atmiņas... |
| mazlacitis |
2009-10-06 14:19 |
| Realitāte ir tāda kāda ir.. |
| sarma7 |
2009-10-06 15:02 |
| Dzejolis aktuāls vēl joprojām...:( |
| papele13 |
2009-10-06 18:46 |
| .. diemžēēēēēl,tā ir dzīves realitāte!!! |
| klusaisMiileetaajs |
2009-10-06 19:45 |
| Būtu man lieli pupi, visiem bērniem dotu pasūkāt! :) |
| blackeyedpea |
2009-10-06 20:57 |
Klm, tavs cinisms šoreiz nu pārsniedz visas pieļaujamās robežas!!! Šajā slejā gan nav
manīts, ka kādi komentāri tiktu dzēsti, bet nu šoreiz tiešām administratoram
vajadzētu iejaukties! Nu ir jautājumi, kuros tiešām tev vajadzētu PAKLUSĒT (ja reiz
māki arī KLUSI mīlēt)!!!! Dusmas! |
| klusaisMiileetaajs |
2009-10-06 21:25 |
Ui, ui, ui..! Vai tad man tagad tava dzejoļa kopā ar visiem pie būtu kā žīdiem pie
Raudu sienas jāklanās, jāplēš mati un pelni uz galvas jākaisa? Dzīvē jau tā pa pilnam
ir visa kā nepatīkama un vai tā dēļ vēl būtu tie jāvairo, sacerot šausminošus
dzejoļus..?
"Dzejnieka pienākums ir radīt skaistus melus" Umberto Eko
Tavs dzejolis
jau nav slikts, to gribēju piebilst. |
| blackeyedpea |
2009-10-06 21:36 |
Lai cik bravuuriigs Tu buutu, es esmu paarliecinaata, ka Tu apzinies, cik nekorekti
esi riikojies! Un ne jau pret mani - bet pret visiem mazajiem un pret to, kas ir
svēts jau no senseniem laikiem,,, |
| FAETONS |
2009-10-07 08:59 |
Dzejolis emocionāls,liek aizdomāties,labs. Šī problēma pastāv jau sen,kādreiz šos
bērnus aprūpēja klosteru patversmēs,laikam ejot daudz kas mainījies,bet problēma
palikusi.
klM,Tavs sarkasms nevietā,kaut arī centies to pabalstīt ar Umberto Eko
citēšanu,izraujot to no konteksta. |
| sekspiirs_5 |
2009-10-07 10:31 |
Gribu aizstāvēt klM - viņš nenicina dzejoli, un šoreiz nav īpaši sarkatisks, bet to
uzteic kom. beigās, vien atgādina, ka šajos jau tā grūtajos dzejniekiem jānes ļaužu
sirdīs vairāk prieka. :)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!