Zvirbulis

Ar mazu asaru acu kaktiņā
Un divlatnieku par piemiņu maciņā
Es atkal atstāju aiz sevis dzimtās zemes vārtus
Lai dotos elpot citu pasauļu smārdus.

Ko var darīt, man Latvija ir par mazu.
No zvirbuļa es atkal gribu pārvērsties par kalnu kazu,
Tad vēlāk tapt par džungļu tīģeri,
Un vēl pēc tam par roni vai par haizivi.

Mani draugi atvadoties smēja:
"Tava māte tevi dzemdējusi no vēja!"
Nē, es vienkārši negribu būt par zvirbuli visu mūžu
Un no sūdu čupas mēģināt izveidot "Moulinrūžu".

Es zinu, būs man jauni puni un zilumi.
Būs kļūdas un arī atradumi.
Tas viss liek asinīm traukties pa manu miesu.
Nebaida mani, ka vakariņas varētu būt par liesu.

Sūdu čupā protams ir silti!
Vakariņas pa rokai, vari parunāties ar savu cilti!
Zēl, bet tas man ir par mazu-
Man jātop, man jātop par kalnu kazu!

Kas zin, varbūt lemts man no stāvas klints krist.
Varbūt apmaldīties džungļos, kurus neizbrist.
Vai tikt izmestam okeāna krastā...
Tas mani nebaida, es baidos nomirt sūdu čupā!

...Fui! Kā dažās minūtēs var sadomāt tik daudz muļķību!
Es taču tikai kāpju lidmašīnā lai lidotu...
Smaidīga stjuarte man novēl: "Laimīgu ceļu!"
Noduru acis, man kauns par savu mazo asaru.



21.05.02. ...šķiet derīgs šā brīža vispārējai noskaņai.