Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tu biji tā.

Tu biji tā, kas mani saprata,
Tā, kas mani nekad nepārprata.
Tu biji tā, kas mani mīlēja,
Tā, kas vienmēr mani gaidīja.
Tu biji tā, kas mani uzmundrināja,
Tā, kas nekad mani neapbēdināja.
Tu biji īstā,
Tu biji man vienīgā.

Tu biji tā, kas aizgāja,
Tā, kas nevienu ziņu neatstāja.
Tu biji tā, kas mani sāpināja,
Un tā, kas mani maldināja.
Tu biji tā, kas mani pazudināja,
Un tā, kas mani tā arī nekad neuzrunāja.
Tu biji mana vienīgā,
Un tā arī paliki pēdējā.
Viedokļi par dzejoli
 lavanda3  2009-09-15 10:55 
ja jau saprata un tā, koa palaidi vaļā to vienīgo??:) ar vienīgajiem jau parasti
nemētājas..;)
 Plaanpraatinjsh  2009-09-15 18:26 
Tas tas čoms Tev to visu sarunāja?
 klusaisMiileetaajs  2009-09-15 18:52 
Tu par savu klases audzinātāju šito.., ko?
 hell_bunny  2009-09-15 21:14 
Neviens man neko nesarunāja un šis dzejolis nav par nevienu un nav nevienam. Es,
rakstot dzeju, vienkārši rakstu. Man nav vajadzīgi notikumi, lai kaut ko aprakstītu,
uzrakstītu. Man vajag tikai pavisam nedaudz iedvesmas. :)
 Virgin  2009-09-15 21:17 
Jauki!Es jau sabijos:)))
 assortina  2009-09-15 22:46 
Nu, traģisks dzejs!!
 Burve77  2009-09-16 00:26 
šis ir labs. Patiešām.
 tavssargs  2009-09-16 07:06 
Kā tu zini, kā ir armijā? Tieši tādiem vārdiem dembelī aizgājušie raksta man
vēstules!
 buchinja_es10  2009-09-16 08:01 
Dzejolis par liktenīgo sievieti. Tā nekas- patika!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?