Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
riiits
Vakars kad beidzas un saule jau lec
Es velkos mājās, ko kājas man nes. Kaimiņu Mirdza jau brokastīs olas cep, Bet plecos man smagums, ko nepanest. Brienot pa asfalta taku seno Redzu, man priekšā meitenes dejo. Ievelk tās dūmu un sāk klepot Un es zīmējoties sāku repot. Repa soļi man neparasti, Bet dejojot sāk kļūt man karsti. Sāku izģērbties es dejā Un meitenes par mani smejās. Kamēr tikām mēs līdz mājām, Viņa manī iemīlējās. Tagad tiekamies mēs bieži Un pierasti man viņas apskāvieni...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|