Meitene no sapņa

Ir kārtējās dienas beigas
Un lēnām es bez steigas
Izeju ielās es klusās
Un vēroju, kā mākoņi kustas.
Bet pēkšņi ar lielu troksni
Sper zibens ar lielu joni
Un lietus sāk gāzt kā ar spaiņiem
Tiek pielikts punkts maniem sapņiem.
Skrienot zem vecajiem kokiem
Kas negaisā izskatās pēc spokiem
Jau likās, ka glābiņš ir rokā
Bet nē, kāds stāv manā slēptuvē drošā.
Aizelsies un salijis slapjš
Es redzu, kas tad tas!
Stāv meitene slapja, bet glīta
Kuras augums vien kleitiņā tīts.
Viņas formas nu ir man kā uz delnas
Un palieku es vispār bez elpas
Jo meitene skaista kā nāra
Neiziet man vairs no prāta.

Sapnis skaists, bet žēl ka īss
Un drusku tā kā miglā tīts
Bet zinu, ka pienāks reiz diena
Kad nebūs jāmostas man vienam.
Jo jūtu, ka drīz man blakus
Būs meitene no mana sapņa....