lidošanas spīts

autors: Muuza13 [dzejoļi]

ik pa laikam
mani spārni tiek
aizlauzti, aplauzti vai nolauzti
un es laboju tos
vai audzēju no jauna
man jau vairs nesāp
bet iekšā ir spīts -
es lidošu tik un tā
par Ikaru tas ir mīts
un par nokrišanu nav runa
Vinniju Pūku vadīja spīts
...vai tieksme pēc medus?
nu labi
būt Donkihotam nav jēga
kam man to vajag?
bet bez spārniem
es neesmu es
man tos vienkārši vajag

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2009-09-09 06:53
Pamēģini uz slotas kāta.
klusaisMiileetaajs	2009-09-09 06:53
Cik reižu man te visiem jārunā, ka, ja vairs nav spārnu, ir jāmahā ar pleznām! :)))
dadzisgan	2009-09-09 07:34
ja vajag,tad vajag.. labs..
kwazimorda	2009-09-09 08:25
Pēc kārtīga pirdiena arī varot nedaudz pacelties gaisā...:))) Patika.
straume22	2009-09-09 08:37
Tur-lidojumā ir tikai viena sajūta.Sajūsma! Sargā Muuziņ savus spārnus!
Muuza13	2009-09-09 09:32
Abiem idiņiem.... Nu ko var di...ies. Tāpat nepiezemēsiet manu lidojumu :) tā kā turpiniet vien rāpot....
sekspiirs_5	2009-09-09 11:37
Kā Mērnieku laikos - tagad, jau, kā smejies, spārni katram pašam vajadzīgi...:))
netaakaavisi	2009-09-09 17:07
vajag gan..((: un kā vēl...
assortina	2009-09-09 22:07
Es domāju - Vinniju Pūku vadīja tieksme pēc medus!! Tāpēc viņš neprata lidot!! :)
Muuza13	2009-09-09 22:49
assortina, Vinnjs Pūks lidoja ar balonu un tēloja mākonīti... bet lidoja pēc medus....

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!