Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es mieru nemeklēju


Nekad es neesmu
Meklējis mieru,
Bet kustībā vadījis
Katru savu dienu.
Dzīve, kā vilciens
Pa sliedēm skrēja,
Tik gadu stacijās satiekoties,
Reizēm pieturēja...

Un vēl arvien, joprojām
Tā turpina traukties -
Ne apstājoties
Es laimi gūšu.
Vien sācis es domās
Visu bijušo vētīt -
Kāds sācis jau skaitīt,
Cik pieturas būšot...

Tāds laikam piedzimis esmu,
Lai vienmēr steigtos,
Un klusu laimi
Es dzīvē nepazītu.
Tā ātrumu uzņem kā vilciens,
Caur gadiem drāžas,
Lai pretimnākošais
To kādreiz neapdzītu...

Viedokļi par dzejoli
 Virgin  2009-08-07 00:56 
Nu ta nāksi uz to kalēju skolu ar mani,vai nē?:)))
 Bils  2009-08-07 09:45 
Latvijas Dzelceļam-(90)!
 Virgin  2009-08-07 10:49 
Kāds sakars barisam ar dzelsceļu?Ja nu vienīgi uz Rīgu atbraukt.Tev gan,Bil,rakstīts
cits vārds.Kas ir Dzelceļš?:)))
 Bils  2009-08-07 11:52 
Dzīve, kā vilciens
Pa sliedēm skrēja,
Tik gadu stacijās satiekoties,
Reizēm
pieturēja...

 Naktsvijole_es  2009-08-07 12:59 
..dzīve ir kustībā...Patika..:))
 ofni  2009-08-07 13:53 
ko esi domājis rakstot:
"Tā ātrumu uzņem kā vilciens,
Caur gadiem drāžas,
Lai
pretimnākošais
To kādreiz neapdzītu..."

Es nevaru iztēloties, kā var vilcienu
apdzīt pretimnākošs sastāvs?
Hm...?
 klusaisMiileetaajs  2009-08-07 17:25 
Vai tikai tu neesi pensionēts dzelzceļnieks, ko?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?