* * *

Kāds vientuļš ceļinieks
Tumšos neceļus pētot
Un pasaulē noguris
Pārdomās gremdējas skumjš..
Kad pēkšņi
Pār viņu
Kā krītošs meteorīts
Uzplaiksnī
Kārtējās augusta
Naksnīgajās debesīs
Spēji radušās domas:
Par ticību,
Par brīvību,
Par kaislību..

Ak, ceļiniek,
Vien paspēj tās noķert
Aiz zvaigžņotās astes
Pirms uzmirdz
Vēl nenodzisušas..
:)