„Nejauša satikšanās”

Šai gadatirgus ņiprā ņudzeklī Tu manā sirdī iekriti
Kā strazdi ķiršu ogās;
Dieva dēlu dārzs tad atvērās vēdeklī.

Tavas sirds nedzijušām vātīm apklaušinājās jātnieku patruļa;
Leijerkastnieks izprašņāja mērkaķīti: „Tu gnīda (kas) mēli noriji?”

Kam bija lemts tikties, nenovirzījās no Dieva uzkonstruētā labirinta;
Tie netīšām viens otram uzgrūdās, un asins tinte nopilēja zvērestam.

Saule uzlika melnas brilles, izkaisīja savas emocijas riekšavām.
Vientulība, vācies (ka) tu dillēs!
Šī satikšanās nostājās līdzsvarā:
Līdzsvarā pelēkiem priekšstatiem ar saulē svilušu degunu,
Kam jāsajūt sīkāko brāzmu no paradīzes liedaga pūtieniem.