mirklis
Saule spīdēja
lietus lāsē
zīmējot mākoņos
varavīksni,
vienu mirkli tā
savienoja
zemi un debesi.
vienu mirkli tik īsu
cik paspēt var pilienā
sīkā sauli ieraudzīt
vienu mirkli tik garu
cik paspēt var domu izdomāt,
skatoties zūdošā debesu tiltā.
Viedokļi par dzejoli |
klusaisMiileetaajs |
2009-07-22 06:01 |
Jā, dzīvē jau daudz kas mainās - te visu laiku īss, īss, bet pēkšņi tik garš atkal! :)) Tīrais posts! Un tā visu mūžu. :) |
kurpiite_ |
2009-07-22 06:50 |
pilienā var tikai spektru saskatīt...:) |
FAETONS |
2009-07-22 08:26 |
Ar iebildēm,bet pieņemams. |
hefny |
2009-07-22 08:31 |
hm |
straume22 |
2009-07-22 09:30 |
Jauks! |
beatriche__ |
2009-07-22 10:12 |
..tāds viegls kā gaisa skūpsts:) |
kokote |
2009-07-22 14:55 |
..vasarīgi... |
Plaanpraatinjsh |
2009-07-22 18:00 |
Vaii... |
assortina |
2009-07-22 21:00 |
Skaista glezna!! |
bariss |
2009-07-23 00:20 |
Ak tu, mana dardedze:))) |
dii38 |
2009-07-23 01:25 |
Nu tā,kaut kā .... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|