Zaļā zālē

autors: fiore15 [dzejoļi]

Es apsēdos zaļā zālē
Un sajutu kā elpo zeme.
Skudras tekalēja man pa kājām,
Sienāži čīgāja savas vijoles
Un bija labi.
Es apgūlos zaļā zālē
Un skatījos debesīs:
Tur slējās pasaku pilis
Un princis jāja baltā zirgā,
Bet man nebija spārnu.
Es paliku tepat, zaļā zālē
un skatījos debesīs.
Kā balti gulbji mākoņi skrēja;
Augstu gaisā lidoja vanags,
Man pāri bezdelīgas skrēja vidžinādamas.
Bija skaisti.
Es baudīju vasaru un domāju-
Kaut tas turpinātos mūžīgi.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-07-11 09:45
Tavs dibens, izrādās, ir baigā vērtība. Īsts sensoru bloks! Ar tādu dibenu, pareģojot zemestrīces, vulkāna izvirdumus un citādus cunami, tak var par miljonāru palikt un visu mūžu var atļauties dzīvot vasarā - tropu zonā! :)))
Virgin	2009-07-11 09:49
Dibenu eksperts jau darbā:))
sekspiirs15	2009-07-11 09:59
Man vienreiz kapos skudra tikām tekalēja pa kāju, kāmēr uztekalēja līdz...un iekoda. Bērinieki laikam nodomāja, ka muzikants ir ļoti līdzjūtīgs, ja sāpēs izmainās ģīmī vairāk par viņiem...:))
tavssargs	2009-07-11 20:35
Tu laikam esi aviācijas novērotājos, vai ne?
fiore15	2009-07-11 21:52
Protams, kā savādāk.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!