Dvēseles kliedziens

Rīta agrumā tu mani sauc,
Kad tumsa ar gaismu dabu jauc.
Miglainā pļavā pēc manis tu spiedz,
Saldkairos sapņos ieslīgt liedz.

Selavī, selāvī,
Tikāmies mēs Sēlpilī.
Svilpoji tad krūmos tu,
Tā es toreiz sapratu.

Lietainā dienā uz manis tu brēc,
Kad skārda jumts lietlāsēs rēc.
Vilki tuvējā purvā klausās,
Tie ausās, ausās un ausās.

Selavī, selāvī,
Tikāmies mēs Sēlpilī.
Svilpoji tad krūmos tu,
Tā es toreiz sapratu.

Saulainā laikā tu mani triec,
Ravēt, pļaut un kasīties liec.
Kunkst vardes un krupji dīķos,
Tagad es dzīvoju Vīķos.

Selavī, selāvī,
Tikāmies mēs Sēlpilī.
Svilpoji tad krūmos tu,
Tā es toreiz sapratu.