Mirušās mīlestības rekviēms

autors: Rjeevers [dzejoļi]

Šovakar, zem vecā koka
Es savu mīlestību zemē roku,
Jo tā izklausās pēc ļauna joka
Pelēkos putekļos es šobrīd smoku

Mīlestība mana, prom jau tālu
Aiz zvaigznēm tā aizceļo klusi
To pavadu ar mūziku ausīs lēnu
Zemē veroties neziņā mulsi

Caur mīlestību šo tik patieso
Es vēl nebijušas sajūtas izjutu
Jo ik reizi savu iemīļoto sastopot
Es no sirds trīsām satraucošām izkusu

Lai arī kā es biju sapņaini cerējis
Tomēr mīlestība par mūžīgu nekļuva
Simtiem reižu es to biju vēlējis
Bet debesis manu lūgsnu atstūma

Tagad, mirušo mīlestību savu
Es melnajā zemē mitrajā noguldu
Un jau sāku aizmirst acu skaistumu tavu
Tavā burvībā es vairs nemulstu

Šīs sajūtas nu jau pagātne ir
No kuras ik dienas attālinos es
Uz mīlestības mirušās melnas smiltis birst
Un attālinās mūsu pasaules

sarakstīts 2004 gadā

atpakaļ

Viedokļi par dzejoli
eugen	2009-06-04 17:30
..sjis nu reiz ir texts kurjam 4tajaa gadaa arii vajadzeeja nomirt..
Plaanpraatinjsh	2009-06-04 18:04
Tad labāk uzlaid veco meldiņu par ozola kuplajiem zariem,kas nesagaida mīlniekus.
assortina	2009-06-04 18:23
Skumjš un interesants dzejs!!
Virgin	2009-06-04 18:26
Jā,bēdu brāl,kā es tevi saprotu!Bet kā ta sajūtas jau pagātnē ja šovakar tik apraki?
Vejslota	2009-06-04 18:59
Viss skaidrs. Viņa Tev ir pagātne, jo dzejolis toreiz tapis, bet , neapvainojies, vairak gan ka atstāstu uztveru...
netaakaavisi	2009-06-04 20:34
piekrīt gan assortinai gan vejslotai..:)
hefny	2009-06-04 22:21
Skumjš.Laikam kaut kas ir patiesi aizgājis,ja dzejs tik tagad atklātībā. Patiesi žēl,bet jauki ,ka rēnā vakarā-kad saule riet-arī atmiņas un sāpes lēni dziest.
lapsaacijs_albiins	2009-06-04 23:34
atgaadina beernu skaitaampantinju..
maijupukite	2009-06-05 08:27
Lapsāc! ...hmmm - Tu nu gan dīvainus pantiņus bērnībā skaitīji!?
straume22	2009-06-05 10:12
Mājās vienmēr jābūt lāpstai.Vai nu uzrakt, vai aprakt, vai nu...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!