Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Vērtās durvis
Vai tiecoties pretī nezināmajam,
es nepazaudēšu sevi? Vai nepiekrāpšu tevi? Es nezinu pēc kā es tiecos, kam es esmu gatavs ziedoties, tomēr viens ir skaidrs-netaisos es niekoties! Viss ir sācis rievoties un šķobīties,kā sols uz trim kājām, pietrūkst manai sirdij,kartes uz mājām, tā klejo basām kājām,cauri svešām mājām. Mājām durvis slēgtas,durvis vērtas,citām gaismas stariņš pat nepiekļūst! Citā-gaisma par daudz plūst acīs... Ko atvērtās durvis man sacīs? Ko no savām lūpām lasīs? Vai būs man lemts,slieksni pārkāpt, vai pie durvīm savu cepuri pakārt?! Ceļi man trīc,nezinu vai nostāvēšu, vai sevi dubļos mālēšu, es stāvu un lūkojos vienā punktā, viss pārvēršas vienā murgā-nekas nenotiek! Es palieku stāvam,platām acīm, rožu durtām brūcēm...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|