Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Uzticīgais suns

Uzticīgais suns

Ak, uzticīgais suns,
Tu esi uzticīgs, kam pagājušam,
Ak, uzticīgais suns,
Nu, nevajag sevi veltīt aizgājušam.

Ak, uzticīgais suns,
Tu dienas vadi vientulībā,
Ar sevi un šo uzticību,
Un ciet ar tās noturību.

Ak, uzticīgais suns,
Tev gadiem trūkst tās tuvības,
Jo uzticīgais suns,
Māk uzticīgs būt tikai vienam.

Ak, uzticīgais suns,
Noņem gredenu no pirksta,
Jā, jā - tieši tā - labā zeltneša.
Jo nav vairs, kam šo uzticību veltīt,
Var tikai savām ilūzijām izpatikt.
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2009-05-29 00:11 
Smagi...
 klusaisMiileetaajs  2009-05-29 07:51 
Kāpēc? Es arī jau sešus gadus zelta gredzenu uz kreisās rokas pirkstu nēsāju. Jo tā
vajag.
 hefny  2009-05-29 12:29 
Tas likteņa lēmums-tas smags.
Aiziet laiks un arī sunim,kaut skumīgas acis,-atnāk
pavasaris.Ir pavasaris-vasara-mostamies no miega un saulē skatamies!
 Naktsvijole_es  2009-05-29 13:43 
uzticīgs,bet... vai suns..?
 Plaanpraatinjsh  2009-05-29 16:45 
Oj.
 Ellochka_Schukina  2009-05-29 18:23 
Ņe buģ neivnoi!
 Liene25  2009-05-29 22:53 
Es šo dzejoli sarakstīju pēc kādas dziļas sarunas ar garā jaunu sievieti labākajos
gados, kura ilgus gadus ir viena
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?