Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

iedvesmas avots

nokaltis koks
vasaru sveicošā pļavā
virs zemes tas miris
bet dzīlēs to tārpiņi vajā..

dzīves skaņām dobumā
kā dziļurbuma trubā
tas uztur sevī dzīvību..
zemes strauts
kā čūska astes galu
skāra koka saknes..

un saldā veldzējošā lāse
strāvai līdzīgā
koku sapurināja
un padarīja atkarīgu
pēc vēlmes dzert
dzert un sajusties dzīvam
un vajadzīgam...
Viedokļi par dzejoli
 SOLENA  2009-05-17 22:32 
Pati dzejo? :)
 Plaanpraatinjsh  2009-05-17 22:37 
Vai tad bez tās dzeršanas iztikt nevarēji?
 maijupukite  2009-05-17 22:47 
plānprātiņ! ai.... kā Tev ar to šķidrumu?:)
 assortina  2009-05-17 23:10 
Visi esam no kaut kā atkarīgi!!
 klusaisMiileetaajs  2009-05-18 07:03 
Truba tev būs pie Staļingradas! - teiktu TS. :)))
 sekspiirs15  2009-05-18 07:44 
Visjaukākās ir pēdējās 3 rindiņas.:)
 ZARNU_MAISS  2009-05-18 08:34 
Iedvesmas avots nāk caur attīrīšanos.
 maijupukite  2009-05-18 09:06 
Solena! pieķēri:):):)
 Naktsvijole_es  2009-05-18 10:31 
..piekrītu sekspiirs15...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?