Pelēkās mašīnas stāsts.

Aiz šķūnīša greizā pelēka mašīna stāv,
Vietām sūnas tai uzaugušas, stikli nespodri blāv.
Tā ieklausās lielceļa skaņās,
Grib jaunajām līdzi traukties,
Putekļu mēteli kokiem grib uzmest,
Par bezkaunīgo atkal saukties !
Tā atceras pēdējo dienu,
Kad abi ar saimnieku brauca,
Kā viņa tik siltā roka
No stūres rata zirneklīti trauca...
- Vai saimnieks grib aizbraukt pavisam
Ar melno skaistuli, garo,
Kas šodien stāv celiņa galā,
Kam krustiņš sānstiklā staro?!
...Aiz šķūnīša greizā pelēka mašīna stāv,
Vietām sūnas uzaugušas, stikli nespodri blāv.
Mazs ķipars, vecmammai pie rokas, prasa:
Omīt, vai mašīna raud? - Nē, mīļais, tā rīta rasa!