Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

mākoņu aitiņas

Pie debesīm mākoņu aitiņas blēj
un prasa pēc cirpēja jauna
bet negaisa mākon’s vien krusu tik sēj
un norūc, sak, kā jums nav kauna
te atlido vējiņš tāds niecīgs un mazs
un klusi gar aitiņām buras
man nokrīt uz vaiga trīs lāsītes, kas
ir laikam vien aitiņu č ..... asaras.
Viedokļi par dzejoli
 malva  2009-04-28 23:36 
kaut kas traks! bet tās č...asaras liek domāt par kādu kaiti, kas piemeklē vīriešus
(saka - lielākoties) bērnībā :(
 Ellochka_Schukina  2009-04-28 23:44 
Ņegrubiķe parņiša!
 Virgin  2009-04-28 23:47 
Kā tā var būt,ka aitas bez cirpēja? Tā, vismaz dzīvē ,nenotiek.
 Vejslota  2009-04-29 00:36 
Mja.. Aita baigo villu būs atlaidusi...
 assortina  2009-04-29 20:31 
Jā, pie visa vējiņš vainīgs!! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?