Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dabas draugs

Vakar ar urbi izdarīju bērzam uzbrukumu.
Saulainā sula, kā asins tam tecēt sāka.
Es lūdzu! Piedod manu pāridarījumu.
Radīt kādam sāpes , nav liela māka.

Slāpes remdējot lūpas klāt liku.
Satrauktu sirdi klausoties putnu čalās.
Vēso sulu baudot veldzējies tiku .
Pavasara dvesma jūtama visās malās.

Ilgi jau nesulos, steidzos svaigumu vasarai liet.
Siltajos saules staros drīz pumpuri saradīsies
Pateikšu paldies, un urbumu aizvēršu ciet,
Līdz nākamam pavasarim atvadīšos!

Lai vienu stumbru es nosargāt spētu.
No bērzu birztalas projām tas mucis.
Baltā tāss miza slēpj daudz vecu rētu.
To nepieņem placī, nesanāk finiera klucis!
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2009-04-08 15:00 
Dzejoļa autors nav varējis nepaust savas emocijas, ko radījušas minētās darbības.
Visādi te attaisnojas par saviem pāridarījumiem, bet beigās jau jokodams aizlaižas no
notikuma vietas.
 Naktsvijole_es  2009-04-08 16:17 
arī kokam ir dvēselīte...tomēr bērzu sulas kārojas..:(
 klusaisMiileetaajs  2009-04-08 17:29 
Labāk nemaz nebūtu atzinies. :))
 assortina  2009-04-08 17:44 
Labs! Man patika!
 sekspiirs15  2009-04-08 17:50 
Dikti labs!
 Muuza13  2009-04-08 18:05 
Nu feini....
 tavssargs  2009-04-08 21:17 
Es arī rīt urbšu!
 lauvene4  2009-04-09 02:13 
vienmēr vajag urbt vienā un tajā pašā vietā!
 bachs  2009-04-09 16:45 
Ja sāpīgi urbj, tad nevajg vienā vietā,ja maigi, tad var.... viss atkarīgs no tā, cik
ātri ,un vai vispār sāk sula tecēt... :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu