Doma.

Pieķēros vienai domiņai.
Niecīgai, kā zāles sēkliņai,
Vieglai, kā pienenes pūciņai;
Klusai, praktiski nemanāmai.

Apķēru vienu domiņu.
Mazu, kā zāles stiebriņu,
Blāvu, kā saknes galiņu;
Klusi, praktiski nemanāmi.

Apķerto domiņu nepalaidu.
Prāta siltumnīcā iestādīju,
Siltām idejām aplaistīju;
Klusumā atstāju briest.

Kā bambuss ātri raisījās,
Kad idejās tā barojās.
Drīz leknā domā pārvērtās;
Klusu turpinot vēl briest.

Sazarotos vārdos auga,
Vērstos teikumos tā plauka.
Dzejas ziedos pārvērtās,
Skaļi ļaudīm izpaudās.