Viens...

autors: L_auris [dzejoļi]

Tavs niknums ir kā dzēliens sirdī,
Kas mani bezdibenī met.
Un tavi nepatikas vārdi
Salti manu kapu liek.

Tu noskaties un smaidi,
Jo tev nebūt nav žēl,
Kad eju es ar bailēm,
Tur, kur man pavēl.

Un gaidot, kaut vai vienu glāstu,
Atcērt saltais vējš.
Un ieraugu es tavu smaidu,
Kas nebūt nav man vērsts.

Un atkal sāpe iedzeļ sirdī,
Jo atkal jūtos lieks
Starp skatieniem uz citu sirdi,
Tur, kur mani nesaprot neviens!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-04-05 01:03
Pirmajā panta 3.un 4.rindā gan samurgoji, ko? ;))
savaadaak	2009-04-05 01:20
esi viirietis sanjemies.. kas par kunkstiem, atstaaj to sievieteem... sanjemaas, neviens nav taa veerts lai mees sev sitaa sa***** sev dziivi.. noveelu lai sis dzejolis buutu tavs pedeejais skumjais atskats pagatnee..
Vejslota	2009-04-05 08:31
Neatbildētas mīlestības sāpju pilns dzejolis.
Plaanpraatinjsh	2009-04-05 09:18
Tavssargs Tevi iesauks armijā un kreņķus aizmirsīsi.
assortina	2009-04-05 21:27
Jā, dzejs ar sāpi! Bet gan jau pāries!! Viss pāriet! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!