Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Viens...

Es dzīvoju viens...
Katru reizi, pēc parastas darba dienas, steidzos uz savām nabadzīgajām, iztukšotajām mājām.
Atveru durvis.
Neviena nav...
Eju iekšā, laužot, un kāpjot virsū pēdējām cerību paliekām.It kā nāk raudiens...
Pēc brīža iekuru kamīnu, apsēžos savas tukšās istabas stūrī uz grīdas, un dzeru kārtējo iesākto sarkanvīna pudeli...
Domāju...Vai varbūt nedomāju neko.
Tomēr...
Apgaismība uzdzen šermuļus uz brīdi. Apzinies, ka vēlies domāt, bet nespēj.
Deg kamīns, paliek silti, bet ne miņas no omulības sajūtas.
Vienkārši sēdi un blenz ugunī.
Skatos, kā sadeg mana garīgā pasaule. Kad saprāts atgriežas pie manis, sagrauts, es reizēm iedomājos, ka aiz loga snieg sniegs. Cik ļoti patīkami būtu brist basām kājām, un just, kā kūst pirmais, irdenais sniegs zem manām pēdām...
Laukā ir pilnmēness. Viņu nevajag redzēt, to jūti, kad nevari atrast sev vietu.
Un sirds asins jūrā slīkst.
Galvā atkal ir tukšums, vīna glāze ir sausa. Saproti, ka jāguļ...
Visas mantas samestas stūrī. Nav spēka un vēlēšanās pacelt tās.
Nav domu, nav jūtu, nav nekā.
Vien lielas izsalkuma slāpes .
Pēc sapratnes.
Apguļos gultā, cenšos aizmigt, bet nemāku.
Turu acis cieši vaļā, lai neizgaistu...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-03-30 06:55 
Labi vismaz, ka tu piedzēries gultā nepīpē! :))
 wip4  2009-03-30 07:11 
..kaut pārāk reāli skumjšs, patika..
 ZARNU_MAISS  2009-03-30 08:47 
Strādā ar sevi!
 Vejslota  2009-03-30 09:24 
"Viena diena mana mūžā ir nakts, kas aizslīdēja tumsā..."
 __MATRIX__1960  2009-03-30 11:00 
Neiztēlota un ļoti reāla...
 ne_jau_taa  2009-03-30 13:08 
Prozit, fatal!...
 forele  2009-03-30 13:29 
Kaut gan sev tādas sajūtas sen sen tik atceros, ļoti uzrunāja.
 assortina  2009-03-30 20:15 
Fatāls dzejs! Man patika!
 lauvene4  2009-03-30 22:37 
Ļoti uzskatāmi. Nopūtos...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu