Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mākoņos...

Rožaini skaisti ziedi debesīs
Aiz violetiem mākoņiem,
Kuros saspiesti mikroskopiski zemes graudi,
Un auglis tur aug, saules novārtā pamests.
Tur klintis mākoņos, ēnas tur mīt,
Nosedzot klinšu kraupaino virsmu
Lietus lāses pār akmeņiem rit,
Lūgdamas pēdējo reizi
Līdz tumsas gaismai nokļūt, kas plosās alās,
Kur cilvēki sienās iegravēti,
Un citas būtnes, kas tiem mūžīgi kalpo,
Lai atmiņas un bailes būtu.
Bet alas dziļumā slēpjas augs,
Ko par dvēseli sauc.
Tas maigs un burvīgs, pārdabisks.
Tas brīnums, kas pārvar ļaunumu un sāpes,
Un izskaidrojuma tam nav...
Tā ir mīloša cilvēka sirds...
Viedokļi par dzejoli
 ne_jau_taa  2009-03-28 01:12 
Mīloša cilvēka sirdi nevajag skaidrot...Tas ir brīnums...
 Naktsvijole_es  2009-03-28 08:51 
..kā varavīksne padebešos...vai papardes zieda spožā gaisma jāņu naktī..:)
 Vejslota  2009-03-28 08:56 
Cilvēka dvēseles alās
Ne katram iekļūt gadās...:)
 2kalnietis  2009-03-28 09:56 
...bail jau kaadu ielaist tais alaas,ienaak un ieviesj savu kaartiibu...un aizejot
atstaaj tur``bardaku``...
 klusaisMiileetaajs  2009-03-28 10:00 
Embrijs plosās tumšā alā,
Dzīvo dvēsele viena salā,
Kraupains akmens viņai
draugs,
Kamēr embrijs neizaugs.
Visādi ūdeņi pār klintīm rit,
Mīlošā sirds
piedzims rīt.
:)))
 Plaanpraatinjsh  2009-03-28 10:02 
Cerams,ka vējš izdzenās mākoņus.
 Vejslota  2009-03-28 10:04 
KlusaisMīlniek! Kurai vientuļniecei tad atkal bērnu pagādāji, ko!? ;))))
 tavssargs  2009-03-28 14:06 
KLM ir stulbs.
 assortina  2009-03-28 22:13 
Dīvaina noskaņa! Kā pēc ekskursijas pa pazemi!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?