košs zibens melnu sauli šķeļ

autors: pagaatne [dzejoļi]

ar paceltu galvu pret
nolādēto debess spīdekli
es pateicu - nē
nē - visam kas man bija dārgs
tagad man vairs nav nekā
tikai atmiņas skaistas un sāpes dziļas
kas rada rētas ne seklas
manā smagajā sirdī
saulei rietot, redzēt to austam
viss pie kā manas domas stājas

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Naktsvijole_es	2009-03-24 10:26
nedzīvo pagātnei...saki ,jā...
ZARNU_MAISS	2009-03-24 10:43
Kādas bailes Tev lika pēc dzejoļa parādīšanās pazust no oho datu bāzes?
kurpiite_	2009-03-24 11:30
cilvēks tik ļoti atklājās, ka sabijās..:)
xb2	2009-03-24 13:38
evvv šitas baigi labs...:))) tikai uzmanīgi ar saules redzēšanu austot rietam vai rietot austam, tas ir tāds deja vu uzreiz, ja vēlies ko svaigu - tai mirklī kad saule riet, met loku apkārt pasaulei tai pretī, būs dinamika, ātrums un saullēkts jau visai drīz!! pie tāda ātruma nopurināsies visādi sārņi un sīkumi, paliks tikai svarīgais. veiksmes!..:))
klusaisMiileetaajs	2009-03-24 19:00
Lūk, šis gan ir labs dzejolis! Varētu vēl kādu palasīties..! :)
assortina	2009-03-24 21:56
Nedzīvo atmiņās,skaties uz priekšu!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!