Dabisms.

Tai vietā, kur lāči cīnījās ar skudrām
Klīst lapsa sudrabota domām gudrām,
Tai dīķītī, kur vilki mērojās ar vālēm,
Es laivā sēžu viens, un lūkojos caur tālēm
Kā savu maitu meklē izsalkusi lija:
-Te, ceļa malā, sabraukts zaķis bija,
Kam paša kāposti nu palikuši lieki
Un vēlējums par ilgu mūžu - nieki!

Ir čūskām pazudis gan klaburs, brilles, žņaugs-
Kā čūsku bērniņi bez čūsku lietām augs?
Pie dārza žoga pieslietas tiek stutes,
Lai raberberi droši aug, un lauvām mutes!

...Tomāti klaigā par degušiem tiltiem,
Dzīves jēgu un rasu no miltiem,
Baumas, kā raķetes šaudās pa miestu-
Bumbieres vārdā iekļaušot sviestu!

Pēteri sīļi aiznes pa gaisu,
Atpakaļ nesīs?- Gaidi ar maisu!
Tie zaldāti, kas taisnās rindās salikti
Ir ziedu miesassargi - kāposti!

Pa pirtslodziņu ieraugāmi spoki-
Uz ķipja mēness gaismā dejo loki!
Vēl nejūtot no sēņotāja naža sekas,
Aug apse mežmalā, tās pakļautībā - bekas.
Kā jūra, zirneklis auž smalku tīklu -
Mušai beidzamo krustvārdu mīklu!

...Vien pļavā, naidu nejūtot un kašķi,
Priekš tējas kumelītes zied, pel ašķi,
Un dzīvē daudzreiz vilcis tukšas lozes
Sēž Mārtiņš noskumis pie savas rozes...

Bet ceriņu pumpuros dzīvesprieks gail:
-Mēs potēti visi, no gripas nav bail!