Apvainojies

Es sēžu un tikai rakstu.
"Par ko tu raksti?" tu man jautā,
Kad esi klusi pienācis man klāt.
Es noduru galvu un turpinu raktsīt.
Nav laika tev skaidrot tagad.
"Par ko tu raksti?" tu neatlaidīgi jautā vēlreiz.
"Es?" iejautājos, "ak, es tāpat vien. Atbrīvojos no liekajām emocijām!"
"Vai ideosi man palasīt?"
"Nekādā gadījumā!" es uzlieku roku uz sava darba.
Tu nodur galvu un aizej.
Uzvelc mēteli un izej pa durvīm.
Tu apvainojies.
Es tikai nesaprotu par ko.