No jauna...

Rudens lapās slēpto kaisli
Ūdens noskalo vakara trubās,
Ziemas irdenās smiltis
Dzied šūpuļdziesmu saulgozī,
Tvaika riteņus aizbīda
Zelta būtība ar dvēseli un miesu...
Viņā atspīd sāpju seja,
Mirdzošs skaistuma mirklis.

Senie dievi plēsuši traukus
Ticībā sasiet naidu un bailes,
Bet tas bērns – visuma visums,
Grēcinieks bargais,
Grēksūdzi atteic...

Ļaudīs atdzima nemiers,
Baznīcu karš ezerā mirušā
Dzīves svaigo rasu dambjus ver
Un plūdi, kā liesmas sarkanās.
Sadeg salmi vecās lelles sirdī...
Bet āksts vienatnē ar sevi
Prātu jauc un ļaunu joku per...
Viss tik tādēļ, ka diena,
Bet naktīs redzi zvaigznes
Krustām šķērsām mestas,
Un, ja vienu aci piemiedz,
Tur viss vesels viens...
Lapu nākamo uzšķirot,
Redzi – rudens klāt...
Sākas kaisle dzeltenlapās,
Vēlāk sniega eņģeļi kūst,
Kas pēcāk pārtop beigās,
Un kuru reizi viss nāk no jauna...