Oāze

autors: vanadziene [dzejoļi]

Tu mana oāze
Vientulības tuksneša vidū,
Es dzeru tavu mīlu
Kaut zinu, ka satikšu citu.
Tu esi pietura,
Kur apstājies likteņa tramvajs mans,
Kaut nepalikt kopā,
Mums katram savs nams.
Mēs likteņa pļaukāti,
Uz brīdi nejauši
Pusceļa satikti...
Piedod, ja aizejot mīlēšu tevi,
Nevar jau izsvītrot
Daļu no sevis.
Tikai vakaros, esot ar citu,
Atnāks atmiņu oāze,
Kurā sirds straujāk sita...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-02-22 17:06
Pa dienu izsūc vienu, bet vakarā ņem citu priekšā? :))
Plaanpraatinjsh	2009-02-22 17:32
Tā jau ir, kad viens trauks tukšs,jādodas pēc nākošā.
anina	2009-02-22 18:12
Ar laiku jau atmiņās tik labais paliek!:))
ZARNU_MAISS	2009-02-22 19:20
Hmmm? Jā,bet manu mīlas dzērienu mūžam neaizmirst.
assortina	2009-02-22 19:29
:) Ilgu tramvajs!
hefny	2009-02-22 19:45
laba pieeja dzīvei.
FAETONS	2009-02-22 19:51
Tev gan savdabīga izpratne par sievišķību un mīlu. Katrs dzīvo kā vēlas.
Tapatviens	2009-02-22 20:41
Skaisti vārdi ;Pusceļa satikti....
lauvene4	2009-02-22 21:02
Lielu daļu sevis esi viņam atvēlējusi... Vai tālāk ar jūtām vai prātu dzīvosi?:)
tavssargs	2009-02-22 21:33
Kurš jums sadeva pa ģīmi?
planeeta	2009-02-22 22:59
Vot kaut kā pilnīg bēdīgi sametās.:(
Vejslota	2009-02-23 07:52
Jā, tā arī var būt. :))
diletants	2009-02-23 09:00
Vai Paraugvīrs II ?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!