Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

atcerējos nākotni:D

Mana dzīve
celtne diža;
uz tūkstošiem ķieģeļu balstīta,
celta un jaukta,
netaupot.

Nakts stundā tumšākajā
rīts vistuvāk mums.
es gribēšu no tevis par maz,
kad tavi soļi
manu miesu samīs.
negaiss radīs kārtību haosā
jūtu mūžībā un mirklī
aptvers pārpasaulīgām saitēm,
ilgas tavas un manas.
Bail no tā,
kas tevi pavadīs
aiz loga šai vakarā.

Mana mīlestība,
sniega pulkstenīte;
atplauks neprasot,
vai pavasaris mūžīgs būs.
Viedokļi par dzejoli
 diletants  2009-02-19 09:16 
Katra rinda pretrunā citai - tātad RRP. :))
 Vejslota  2009-02-19 09:18 
Tas ir pilnīgi normāli- atpakaļ nākotnē! :))
 hefny  2009-02-19 11:11 
Nu tā -globāli skan-un pārpasaulīgi.
 ZARNU_MAISS  2009-02-19 12:06 
arī sniegpulkstenītes ir jāmēslo,lai tās uzziedētu.
 Plaanpraatinjsh  2009-02-19 13:53 
Par bailēm jau nesen stāstīju un negribas atkārtoties,droši ļaujies un bailes
nemocīs.
 Vejslota  2009-02-19 14:56 
Un par tiem soļiem... Varbūt, ka kāds vieglākas kategorijas vīrietis Tevi i nesamīs.
 bachs  2009-02-19 16:06 
Skumji ja tava dzīve ir celta un jaukta, vai atplauks tā mīlestībai no haosa atpakaļ
nepasaukta?
 inesitta18  2009-02-19 16:54 
;)
 assortina  2009-02-19 21:12 
Sniegpulkstenīši ir ļoti trausli un ātri novīst!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?