Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vai esi tu pats????

Ir zvaigzne viena,
Kas debesīs mirdz
Tā spīd un nodziest
Tās cilvēku velmēs,
Kas kaislē neprātīgi deg
Bet velmju tik daudz
A zvaigžņu tik maz
Cilvēki apstājieties
Un dariet viens otram labu
Tad zvaigznes kritīs vēl spožāk
Mīliet cilvēkus un dzīvi aizmirstiet
Strīdus, naidu norociet.
Viedokļi par dzejoli
 Siiriuss  2009-02-10 00:53 
Zvaignes nekad nekritīs uz Zemes ,bet strīdi mīlnieku starpā tikai uzlabo
attiecībs!:)))
JA ,NOPIETNI ...,tad tas viss ir tik priekš PAMOŠANĀS ...
 PlayWithAnGeL  2009-02-10 01:05 
cilvēka dabā nav aizmirst pāri darījumus.
cilvēks ir muļķis pats savā gudrībā..
 Siiriuss  2009-02-10 01:56 
...cilvēka gudrība līdzinās mēslu kaudzei .
..no kā izaug jaunas atziņas ...
 klusaisMiileetaajs  2009-02-10 06:59 
Es jau arī visu laiku mudinu uz mīlēšanos! :)))
Bet mani atbalsta tikai bariss.
 diletants  2009-02-10 08:05 
Es ne tikai mudinu...Doma laba, A izpildījums ne tik labs.:)))))
 Plaanpraatinjsh  2009-02-10 09:56 
Darīsim arī viens otram labu.klM šodien dzimšanas diena - apsveiksim viņu.
 orhi_deja  2009-02-10 14:42 
Vai tiešām skats tikai uz pašiem????? :)(:)
 hefny  2009-02-10 15:35 
Ja.
 assortina  2009-02-10 20:30 
Visiem zvaigžnu pietiks!! Vajag tikai gribēt!! :)
 orhi_deja  2009-02-10 22:43 
Vajag ticēt.....:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?