Vēja stāsts

autors: smaidamirklis [dzejoļi]

Es smilga vēlos būt,
Kas tevi liegi glāsta
Ziedainā pļavas pasakā,-
Vējiņš man visu stāsta...
Es puķe vienīgā vēlos būt,
Ko saredzēt spēji, pļavā iebrienot.
Un atkal vējiņš klāt tās smaržu nes
Tālē, aiz pļavas tās...
Kas zina, vai tu maz zini,
Kur pļava tā, kur puķe vienīgā.
Tu brien un brien, arvien vēl aprasots,
Pļavas klusā skaistuma iedvesmots.
Šo vēja pasaku liego
Par pļavu, tevi, puķi
Vējiņš tik stāsta, stāsta
Cilvēkbērnam appuķotam.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2009-02-07 11:25
Ja nepiedzersies gan aizbridīs.
Siiriuss	2009-02-07 11:51
Puķu bērni rullē joprojām!:))
Naktsvijole_es	2009-02-07 13:59
kā ziedu pilnā pļavā lai atrod to vienu ...visskaistāko...
dezign	2009-02-07 14:52
es gan negribētu smilga būt, ne pa kam:)
tavssargs	2009-02-07 16:28
Stukaču pietiek. Pat atpūtas dienās nav no viņiem miera.
ZARNU_MAISS	2009-02-07 19:03
Pļavas smaka man nepatīk.
assortina	2009-02-07 19:53
Appuķoti cilvēkbērni Apsmilgotā pļavā brien!! :)
FAETONS	2009-02-07 19:54
Ir dzejas pieskāriens,bet paviršs.
Vejslota	2009-02-07 20:29
Kas tur pa brīnumu! Ja ilgi tā jābrien, tad ne tikai aprasot, bet riktīgi var iesvīst!
vanadziene	2009-02-07 20:33
Cilvēks radīts mīlestībai kā smilga vēja glāstam...:)
klusaisMiileetaajs	2009-02-07 20:51
Ak, tu man pļavu vasarā izbradāji, jopcik-copcik!
hefny	2009-02-08 17:34
PATIKA -"`APPUĶPTS"",.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!