Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dvēsele.

Dvēseles pieskāriens īss
Tajā mirklī bija tik īsts:
Soļi jūras krastā pēc vētras
Dunēja un grima smiltīs pēdas,
Tajās atstājot dvēseles bēdas.
Dvēsele mirkli īsu
Lidoja debesīs brīdi,
Atgriešanās mirklī drīzā
Domāji- neesi ticis tālāk par sprīdi.
Dvēseles meklēšanas ceļš tik ilgs,-
Līdz debesīm, zvaigznēm, Saulei,
Tam tālumā traukt un nebeigties kā laimei
Mirklī, kad debess viss zilgs
Un dvēselē ceļojums ilgs.
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2009-01-28 09:22 
dažs visu dzīvi neatklāj, ka tam ir dvēsele...
 Naktsvijole_es  2009-01-28 09:46 
nebeidzamais ceļojums...kas stipri atkarīgs no tā,ko liec ceļasomā...
 tavssargs  2009-01-28 10:21 
Aviācijai cilvēces attīstībā ir liela nozīme, jā...
 Siiriuss  2009-01-28 11:15 
Dvēsele ir tā
Kas mūs saglabā ...
 wip4  2009-01-28 11:50 
..dvēsele - tās ir acis,
ieskaties, it visu tev sacīs...
 FAETONS  2009-01-28 14:26 
Nevajag dzejot par tematiem,kuros pašai nav īstas skaidrības.Tava izpratne par
dvēseli kā augstāko substanci, ir haotiska.
 Plaanpraatinjsh  2009-01-28 17:24 
Āha! Dabūji gan no Faetona pa kaklu.Man arī tā liekas.
 assortina  2009-01-28 20:44 
Es piekrītu TS!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?