Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

ticības trauslums

kā rasas pilieni
lido uz simtām debess pusēm
bērnam skrienot
pār pļavu
tā vieglu roku
nē..vieglu kāju
es savā naivumā
šķiežos ar tavu ticību
ticību..man
kā kalnu kristālā
tavas uzticības pērlēs
tavu skaidrumu redzu
bet neapstājos
nespēju..piedod

nepamanīju...
dimants pārvērtās pelnos

Viedokļi par dzejoli
 Grace  2004-07-14 11:07 
Interesanti, nedaudz skumji... :)
 izdosies  2004-07-14 11:11 
njā...patīk.
 VARJAUBUT  2004-07-14 11:24 
dimantam..un oglei..viena un taa pati formula..tik tie kristaali..kristaali
 Lodveida_zibens  2004-07-14 12:06 
Šis ir foršs, jo trāpīgi salīdzinājumi noskaņai. :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?