Ziemas nevainība

autors: marijamagdelena [dzejoļi]

Bērza zaros aizķēries pilnmēness.
Kaislībai (ne mīlestībai) radītā es.
Nakts.Sniega tuvošanās sajūta.
Sniega nav. Vārdi „es Tevi mīlu”,
kurus neesmu pratusi izteikt nekad,
kā ārējs faktors apspīd manu būtību.
Līdz ledum sasalušas dvēseles stīgas.
Pieskāriens- tās sabirzt mazos kristāliņos.

Ziema ir atdevusi savu nevainību.

P.S. laikam tā ir drīzāk dzejproza nekā dzeja,bet piedodiet,ja varat. ;)

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
exizeaar	2008-12-30 06:32
... man patika. ļoti. -tēli, kas aizķer, jausmu starojums, kas emocionāli pretendē būt nemelojošs, interesanta savdaba izteiksmes forma (dzejproza dažkārt var būt dzejiskāka nekā dzejakājaudzeja) :)
tavssargs	2008-12-30 07:10
Katrs zaldāts ir radīts Dzimtenes mīlestībai! Un ja to vēl papildina kaislība uz ieročiem, tad neko labāku nevar vēlēties.
Plaanpraatinjsh	2008-12-30 10:33
Sauc nu to savu garadarbu kā gribi,bet "...vainadziņš, kas tautās nests nav vairs atgūstams..."
klusaisMiileetaajs	2008-12-30 11:05
Pati tak arī mīlēties gribi, ko? :))
kwazimorda	2008-12-30 11:15
Kaislība ar sasalušām dvēseles stīgām...nu nezinu...:))))))
tavssargs	2008-12-30 16:36
Kurš tad negrib "Fjuijut"!
mistik	2008-12-30 23:05
Jā, pilnmēnesim ir neprognozējama iedarbība! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!