Polārā ziema

autors: mazlacitis [dzejoļi]

Es ieeju sevī. lai nenāktu ārā,
Es pamostos polārā ziemā.
Dziest gaisma un zvaigznes ..tik vāras
Kā saluši putni guļ sniegā.

Man salst.. mana dvēsele salst..
Bet acis tik sausas kā Karakums.
Krīt ledū un sasalst dzīvības balss,
Un vārdi mirušie.. šurp nenāk no jums.

atpakaļ

Viedokļi par dzejoli
lavanda3	2008-12-22 15:44
ahā, tu tagad esi polārlācītis..;)
Plaanpraatinjsh	2008-12-22 16:44
Ja Tu tur būtu pabijis,tad dzejolis skanētu pavisam citādi. Kaut vai -acis,salā tās asaro,bet sausas jau nu nepaliek. Karakumā varbūt.
Naktsvijole_es	2008-12-22 17:04
...uzpūšu siltu dvašu tavai salstošajai dvēselei..:))
ehidna	2008-12-22 17:37
Lācis par daudz tālu aizčāapojis!:)))Pat līdz polārajam lokam!Būs viss O.K.!
ne_jau_taa	2008-12-22 18:02
Man arī kādreiz gadās ieiet sevī tā, ka negribas vairs līst laukā, bet cik tad ilgi tā var?Gan jau saulīte uzspīdēs un viss atkal būs OK:))
klusaisMiileetaajs	2008-12-22 18:31
Man garšo konfektes Karakums! :))
mistik	2008-12-22 22:00
Lācīc ceļo uz Lapzemi pie Ziemassvētku vecīša!!Tur viņš dabūs dāvanu un viss atkal būs labi!! :)
Vejslota	2008-12-22 22:22
Man pietika ar pirmajām piecām rindiņām. Un pēdējā.
lauvene4	2008-12-22 22:49
ziemas depresija
hefny	2008-12-22 23:33
Par mirusājiem vārdiem--tas spēcīgi. Es nezinu,kur paliek mani mirušie vārdi.un kādi tie ir. Jā -laikam ir-nomirst uz lūpām-nepateikti,jo -nav vērts varbūt teikt.
Burve77	2008-12-23 00:44
sajūtas ļoti saprotamas...bet padomā par...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!