gribu būt...

autors: mazlacitis [dzejoļi]

Gribu būt jāņtārpiņš- spīdīgs bez gala.
Tumsā sēdēt un vilināt gājējas.
Gribu būt jūra - līdz pasaules malai,
Kur sievietēm noskalot gurušās kājas.

Gribu būt vējš ar brāzmainu dvašu!
Satvert un sagriezt viesuļa dejā.
Gribu būt strauts ar straumīti ašu,
Lāses kā kristālus šļakstīt jums sejās.

Bet esmu kā mežs ar tūkstošiem koku.
Reizēm sadrūmis , citureiz priecīgs.
Zari un lapas tver tevi.. tev rokas..
Blakus sarūku: mazs, jauks un niecīgs.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2008-12-11 07:40
Kājas līdz pašai augšai, redz, viņš grib skalot! :)))
Plaanpraatinjsh	2008-12-11 07:40
Lūriķi! Beidz! Viens tāds apmeties Biķernieku mežā un biedē vientuļas gājējas atkailinoties.
aruta	2008-12-11 08:27
Mežā ir jauki...koki šalc savas dziesmas un šūpojas vējā..ESI,kas ESI !!!:))
sibilla3	2008-12-11 08:53
Jauka dzeja!!
Edgaram_po	2008-12-11 14:27
A kas būtu, ja aiz 4. vārda komatu ieliktu? Vai nākošā rindiņa būtu vajadzīga? :)
vanadziene	2008-12-11 20:25
Cits maina ādu, cits saraujas...:))
mistik	2008-12-11 20:46
Man patīk tāds priecīgs un mīlīgs lācīc!! :) Un viņa dzeja arī!!
Vejslota	2008-12-11 23:44
Tu jau esi...! :):)
ija9	2008-12-11 23:54
Patika!
iluzija29	2008-12-13 10:23
ļoooti patika.Nekas nav par daudz,skaista glezna.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!