Ziemassvētku vakarā

Nolaižas pār zemi krēsla.
Egles piesnigušas dus...
Sniegu pārklājusi sērsna...
Debess atver vārtiņus.

Izlaiž zvaigžņu avis ganos
Mēnespuisis-ganītājs.
Vērīgi viņš zvaigznēs skatās,
Vai tik nenoklīdīs tās.

Klusiņām, uz pirkstu galiem,
Trauslo sērsnu neskarot,
Rūķi steidz pirms Ziemassvētkiem
Visas mājas sakārtot.

Kamēr krēslā vecmāmiņa
Nedaudz nogurusi dus,
Rūķiem tikmēr laika gana,
Pabeigt viņas darbiņus.

Pabeidz pusadītās zeķes,
Ko grib dāvāt mazbērnam,
Lai ir lielā salā silti,
Priecāties par sniegu tam.

Sacep gardas piparkūkas,
Sētā egli appušķo,
Šajās mājās egles svētas,
Sniedzas zariem mākoņos.

Miera rūķiem nav. Tie steidzas.
Daudzās mājās jāpaspēj.
Ziemassvētkos darbi veicas,
Kopā darot, visu spēj.

Kamēr mēness gana zvaigznes,
Ziemassvētku zvaigzne krīt,
Apgaismo ik koku mežā,
Kur zem saknēm rūķi mīt.

Arī rūķu vecmāmiņām,
Ziemassvētku našķi top.
Rūķu zvaigžņu laterniņas
Mājup ceļu izgaismo.